T limfocitu antigena receptori un accessory molekulas

T limfocitu antigena receptori un accessory molekulas

T un B limfoctu antigna receptori un palgmolekulas AP antigns T limfocts nu komunikcija nu kontakts caur nu virsmas receptoriem: nu virsmas proteni, kuri tiek klasificti k CD (= cluster of differentiation) molekulas. TCR MHC AP

T na CD28 B7 nu kontakts ar stoo molekulu starpniecbu, tdu k citoknu (interleikni-IL) vai hemoknu (CCR, CXCR). IFN- AP T na IL-12 Leikocti Atkarb no nu diferencicijas un aktivcijas pakpes uz membrnas virsmas tiek eksprestas dadas molekulas Cluster of Differentiation (CD) antigens.

Tiek detekttas ar anti-leikoctu monoklonlm antivielm (mAb) CD45 ir vism leikoctu grupm K tika pieirti nosaukumi leikoctu virsmas molekulm? emot vr funkciju, kuru ietekm anti- leikocta monoklonl antiviela. LFA-1- limfocta funkciju asocitais antigns. Anti-LFA1 antivielas trauc limfoctu adhziju. Zintnisks grupas pieir savus nosaukumus, piemram B7, B220. B nozm, ka s molekulas biek ir eksprestas uz B nu virsmas.

Sistemtiski tiek pieirti CD antigna numuri Leikoctu virsmas molekulas Human Leukocyte Differentiation Antigens (HLDA) Human Cell Differentiation Molecules (HCDM) organizcija izstrd CD nomenklatru raksturo CD molekulas (to struktru, funkcijas un izplatanu) nu virsmas molekula iegst CD numuru, ja pie ts saists 2 specifiskas monoklonls antivielas. Ja, nu virsmas molekula vl nav labi raksturota vai pie ts saists tikai 1 antiviela, tad CDw (CDw186). 350- 500 molekulas ir jau noraksturotas. Kopsumm leikoctu nu virsmas molekulu skaits vartu sasniegt 2500- 4000 molekulas. www.hcdm.org Antivielas pret CD molekulm

CD molekulu skaits CD molekulas pozitvo nu skaits CD pozitvo nu lokalizcija audos Atlasa CD pozitvs nas no nu suspensijas Pielietojums: Diagnostik Terpij CD4+ nas- HIV infekcij (AIDS), lai sekotu terapijas efektivittei un slimbu attstbai. CD64 ekspresija uz neitroflu virsmas paaugstins dau stundu laik audu bojjumu vai iekaisumu gadjum. Izmanto asins saindanas diagnoz. CD antivielu pielietojums terapij OKT3 , CD3 antivielu, pielieto, lai mazintu audu atgranas risku Klnik esos antivielas Specifiskums

Slimba Antiviela CD4 Psorize Imuclone CD20 Artrts Rituximab CD25 Transplanta

atgrana Basillximab CD52 Iekaisums Campath-1 CD154 Autoimn IDEC-131 CD340 (Her2) Krts vzis

Herceptin > 200 antivielas ir klniskaj stadij T-nas aktivcijai nepiecieams: specifisk antigna atpazana stabila adhzija ar AP signla prnese no nas virsmas uz kodolu CD3 TCR T-nas receptors Palgmolekulas pastiprina signla prnesi

veido otru signlu nepiecieamo T-nas aktivcijai stabiliz T-nas piesaisti pie AP (adhzijas molekulas) T-nas receptors (TCR) B-nas receptors (BCR;Ig) T-nu antigna receptors (TCR) atpazst aminoskbes abos Antigna peptd Antigna atpazanas specifiskums MHC molekul MHC restrikcija Self MHC restriction

Katra indivda T-nas atpazst sveus antignus TIKAI TAD, ja ie peptdi ir piesaistti un izstdti uz paa indivda MHC molekulm. Peter Doherty Rolf Zinkernagel 1973-1975.g. atkljumi Nobea prmija 1996. gad TCR struktra 2 transmembrnas polipeptdu des, un . Abas des ir kovalenti saisttas ar disulfdu tiltiiem. Katra un de sastv no Ig-ldzg variabl domna (V) Ig-ldzg konstant domna (C)

Hidrofob transmembrnas rajona s citoplazmisk rajona TCR struktra Divi si enes (hinge) rajoni ar disulfdu tiltiiem kovalenti sasaista un des. Hidrofobais transmembrnas rajons ar pozitvi ldtu Lys ( d) vai Lys, Arg ( d). s pozitvi ldtas aminoskbes mijiedarbojs ar negatvi ldtm aminoskbm, kuras atrodas citos polipeptdos (CD3), kas ir daa no TCR kompleksa. g l VL

v ie 1 CH2 CH3 CH2 CH3 -S-S-S-S- -S -S - CL CH VL

CL S-S H 1 VH VH sm ag BCR Imunoglobulnu (Ig) struktra

C TCR struktra TCR variablie rajoni Trs komplementaritti noteicoie rajoni (CDR) d. Trs CDR d. Specifiski atpazst peptdu MHC kompleksus TCR vislielk sekvences dadba ir koncentrta CDR3 rajon. Ceturtais CDR d (nepiedals antigna atpazan) Piesaistes vieta mikrobu produktiem superantigniem (Staphylococcus aureus enterotoksni)

Superantigni Nav nepiecieama superantigna apstrde. Savieno T-nu ar AP tie kontakt vienlaicgi piesaistoties pie MHCII un TCR. Saists pie TCR V des tuvu, bet rpus antigna piesaistes vietai (CDR rajoniem). Staphylococcus aureus Streptococcus pyogenes enterotoksni Saista MHCII ar viet rpus antigna piesaistes vietai. MHCII polimorfisms neietekm o saistanos. Superantigni

visspcgkie T-nu mitogni lai izraistu efektu pietiek ar niecgu superantignu koncentrciju0.08 pg/ml (21000 molekulas/ml) aktiv ldz 20% naivo T-nu (peptdu antigns aktiv tikai 1 no 105- 106 naivo T-nu) Rezultt masva T-nu meditora- IL-2, proinflamatoro citoknuTNF-, IL-1un hemokna IL-8 sekretana, kuri nonk asinsrit un izraisa akto toksisko oku. Superantigni S.aureus produc toksisk oka sindroma toksnu-1 Toksisk oka sindroms- drudzis, pazemints asinsspiediens, izsitumi, galveno orgnu darbbu traucjumi. Staphylococcus aureus E.coli enterotoksni izraisa ceotju diareju E.coli

Saindanas ar prtiku- 1-2h laik vemana, diareja. Pietiek ar 1g toksna lai izraistu vemanu. CDR veido virsmu MHC-peptda atpazanai CDRs nodroina TCR dadbu Tikai 1-2 aminoskbju snu des MHC-peptda kompleks veido kontaktu ar TCR. TCR struktra C-terminla citoplazmatisk aste ir tikai 5 - 12 aminoskbju gara Ir prk sa lai vartu prnest signlus!!! Specifisks molekulas fiziski ir saisttas ar TCR un pilda signla prneanas funkcijas.

TCR saistts signlmolekulas CD3 Pc tam, kad TCR atpazst un piesaista antignu, TCR saistts signlmolekulas prnes signlu intracelulri un aktiv Tnu. CD3 un ir identiskas vism T-nm neskatoties uz nu specifiskumu CD3 molekula sastv no 3 proteniem: CD3 , un (homoloiski) Nekovalenti saisttas ar TCR heterodimru N-terminlais ekstracelulrais rajons satur vienu Ig- ldzgo domnu

Transmembrnas domns satur negatvi ldtu asparagnskbi Citoplazmiskais domns ir 44-81 aminoskbju gar. Satur konservatvus motvus, kuri ir svargi signla prnesei - ITAM ITAM Immunoreceptor Tyrosine-based Activation Motif 6-8 nenosactas aminoskbes Tirozns- X-X-leicns/izoleicns-X-X-X-X-X-X- Tirozns-X-X-leicns/izoleicns Atrodas citoplazmas ast sekojom molekulm: d Ig un Ig proteniem Fc receptoriem CD3

de ss 9 aminoskbes ekstracelulrais rajons Transmembrnas rajons satur negatvi ldts aminoskbes (asparagnskbi) 113 aminoskbju gar citoplazmas rajons Satur trs ITAMs Tiek ekspresta k homodimrs CD3 un protenu funkcijas CDR3 un proteni savieno TCR antigna atpazanu ar biomiskiem procesiem, kuru rezultt notiek T-nas aktivana. Tyr aminoskbes ITAM motv tiek fosforiltas ar Src saimes kinzm (Lck vai Fyn).

Lck ir saistta ar CD4 vai CD8 molekulu citoplazmisko asti. Fyn ir fiziski saistts ar CD3 molekulu. CD3 CD3 ITAM fosfotirozni saista ZAP-70 molekulu (70kD -associated kinase), kura aktiv intracelulros signlprneses ceus. T rezultt mains dadu gnu ekspresija. TCR komplekss Viens TCR dimrs Viens CD3 heterodimrs

Viens CD3 heterodimrs Viens disulfdu tiltiiem saisttais homodimrs T-nas receptors (TCR) B-nas receptors (BCR;Ig) Limfoctu antigna receptoru pabas : T-nu receptori un imunoglobulni TCR Ig Sastv no un dm

Smags un viegls dm Ig domnu skaits 1 V un 1 C katr d Smag de; 1 V, 3-4 C Viegl de; 1 V, 1 C CDR skaits 3+3 piedals antigna saistan. 4 d Trs katr viegl un smag ds

Antigna afinitte Kd 10-5- 10-7M 10-7 10-11M Saisttas signlmolekulas CD3 un Ig un Ig Sekretjo forma N J

Izotipa prslgana N J TCR ekspresija Visi TCR kompleksa komponenti tiek sintezti endoplazmatisk tklojum (ET). Viss TCR komplekss tiek savkts ET un tikai tad tiek transportts uz T-limfocta nu virsmas. T-nu antigna receptori Tiek ekspresti uz -negatvm T-nm.

Mazk nek 5% no vism T-nm ekspres TCR. Struktra ir ldzga T-nm. T-nm ir ierobeota dadba Nejauciet TCR des ar CD3 molekulas dm!!! T-nu funkcijas Funkcion k limfocti, kuri iesaists primr aizsardzb pret patogniem. T-nas NEatpazst MHC-saisttos peptdu antignus. T-nas atpazst nelielas fosforiltas molekulas, mikrobu alkilamnus vai lipdus protenus vai neprotenu antignus, kuriem nav nepiecieama antignu apstrde vai AP prezentcija mikrobu heat shock protenus Spj uzskt imnatbildi pret nelielu daudzumu izplattko mikrobu, pirms antign-specifisko T-nu iesaistans.

NK-T-nu antigna receptori Ekspres virsmas marierus, kurus parasti ekspres tradicionls T-unas un NK nas. Visas NK-T nas atpazst lipdus, kuri ir piesaistti pie MHC I klases ldzgs molekulas CD1. Aktivtas NK-T-nas produc citoknus IL-4 un IFN- Funkcijas: Piedals imnatbild pret daiem patogniem Var regult adaptvo imnatbildi izdalot citoknus T-nas receptoram ir zema affinitte pret MHC-peptda kompleksu. Ir nepiecieamas papildus molekulas, kas pastiprina T-nas piesaisti pie antign prezentjos unas. Koreceptori

Kostimuljoie receptori T-nu koreceptori un kostimuljoie receptori Koreceptori- membrnu proteni, kuri saists pie MHC molekulas un atpazst dau no t paa liganda, kuru atpazst antigna receptors TCR. Koreceptori pastiprina TCR signlprnesi. Kostimuljoie receptori atpazst molekulas uz AP virsmas, kuri NAV peptdu-MHC kompleksa sastvdaa. T-nu koreceptori un kostimuljoie receptori CD4 un CD8 koreceptori CD4 un CD8 saista MHC molekulas nepolimorfos rajonus. Funkcijas:

Signla prnese antigna atpazanas laik Pastiprina T-nu piesaisti pie AP. Nobrieduas T-nas ekspres vai nu CD4 vai nu CD8, bet ne abus. 35% CD8 65% CD4 CD4 un CD8 molekulu struktra CD4 monomrs sastv no 4 Ig-dzgiem domniem hidrofobais transmembrnas domns oti bziska 38 aminoskbju gara citoplazmisk aste CD8 ar disulfdu tiltiiem saistts

heterodimrs (2 radniecgas des un ) Transmembrnas glikoproteni katr d ir 1ekstracelulrais Ig-ldzgais domns hidrofobais transmembrnas domns oti bziska 25 aminoskbju gara citoplazmisk aste CD4 un CD8 koreceptori CD4 un CD8 molekulu funkcijas CD4+ T-nas (citoknus sekretjoie T helperi) piedals organisma aizsardzb pret ekstracelulriem mikrobiem CD8+ T-nas (citotoksisks) novr intracelulro

mikrobu izraisto infekciju. CD4 un CD8 piedals agrnos signla prneses procesos. CD3 CD3 Lck ZAP-70 T-nu specifisk Src saimes tiroznkinze Lck ir nekovalenti, bet ciei saistta ar CD4 un CD8 molekulu citoplazmtiskajm astm. Lck fosforil Tyr CD3 un u ITAM motvos, td veid inici T-nu aktivcijas kaskdi. CD4 koreceptors CD4 ir cilvka imndeficta vrusa receptors. CD4 molekulu skaitu izmanto lai noteiktu k HIV infekcija progres

indivd. HIV uzbrk un izncina ts nas, kuras uz savas virsmas ekspres CD4 molekulas. Normlais CD4 skaits ir 800-1600 Ar HIV AIDS < 200 Naiviem T un B limfoctiem ir nepieciami 2 dadi ekstracelulrie signli lai inicitu viu proliferciju un diferenciciju par efektorm nm. starp kostimuljom molekulm Nodod sekundros signlus T-nu aktivcijai Peptda-MHC kompleksa piesaiste pie TCR.

Nodroina imnreakcijas specifiskumu CD28 saimes kostimuljoie receptori Kostimultori uz AP virsmas: B7-1 = CD80 B7-2 = CD86 Kostimultors uz T-nu virsmas : CD28 molecule Ekspresta uz >90% CD4+ T-nm 50% CD8+ T-nm B7-CD28 saistans induc anti-apoptotisko protenu ekspresiju Palielina auganas faktoru un citoknu produkciju Stimul T-nu proliferciju un

diferenciciju CD2 un SLAM saimes kostimuljoie receptori CD2 receptors: glikoprotens, kas atrodas uz > 90% nobrieduo T-nu, 50%-70% NK nu virsmas satur 2 ekstracelulros Ig ldzgus domnus CD2 receptoru ligands ir LFA-3 (CD 58) Leukocyte Function-associated antigen-3 Funkcijas -darbojs k intracelulrs adhzijas molekulas - k signla prneses molekulas SLAM Signaling Lymphocytic Activation Molecule pieder pie CD2 saimes

AP btisks membrnas protens, satur 2 Ig domnus, un relatvi garu citoplazmatisko asti Citoplazmas aste satur specifisko Tyr-saistto motvu Immunoreceptor Tyrosine-based Switch Motif (ITSM ir atirgs no ITAM). ITSM saists pie adaptera - SAP (SLAM- Asocitais Protens). SAP satur 2 SH2 domnus un veido tiltiu starp SLAM un Fyn (Src saimes kinze, kura ir ar saistta ar CD3) Kostimuljoie receptori T un NK ns un das B-ns T cell Citas T-nu palgmolekulas CD44

Membrnas glikoprotens, kas ir eksprests un nobrieduo T-nu, B-nu, granuloctu, makrofgu, eritroctu un fibroblastu virsmas. Piesaista hialurontu, kas paldz noturt T-nas infekcijas viets audos un piesaistt aktivtos un atmias T-limfoctus pie endotlija iekaisuma viets. CD40 ligands (CD40L vai CD154) Trimrs un virsmas protens, kas ir eksprests uz CD4+ T-snm Piesaista CD40 uz AP un endotliju nu virsmm T-palgnu efektoro funkciju starpnieks Nves receptora Fas (CD95) trimra ligands Fas ligands nodroina vienu no mehnismiem ar kuru citotoksiskie T-limfocti nogalina mra nas. Ir iesaistts T-nas apoptoz. Imunolosk sinapse ir virsma starp AP un limfoctu

Mijiedarbba starp TCR un MHC molekulm nav stipra Palgmolekulas stabiliz o mijiedarbbu CD4/ MHC II klases CD8/ MHC I klases CD2/LFA-3 LFA-1/ICAM-1 Imunoloisk sinapse Par antigna specifisko piesaisti atbild VIENGI TCR Palgmolekulas ir invariantas o molekulu ekspresiju stimul citokni Galvenie etapi T-nas aktivcij

AP ir japstrd un jprezent antigns T-nai T-nm ir jsaem kostimuljoo signlu - parasti no CD28/B7 Adhzijas palgmolekulas paldz nostabilizt T-nu piesaisti pie AP - CD4/MHC-class II - CD8/MHC class I Signls no nu virsmas tiek prstts uz kodolu - sekundrs signlmolekulas Citokni stimul nu dalanos - IL-2 un citi Antigna receptoru gni B un T limfoctos Antigna receptora gnu ekspresija ir galvenais notikums limfoctu attstb/ nobriean.

Funkcionls TCR un BCR receptors tiek izveidots nenobrieduos limfoctos T-nas: aizkrts dziedzer B-nas: kaulu smadzens VL vi e g l 1 CH2 CH3 CH2 CH3 -S-S-S-S-

-S -S - CL CH VL CL S-S H 1 VH

VH sm ag BCR Imunoglobulnu (Ig) struktra C TCR struktra Ig struktra Katra de satur: konstanto

domnus CL CH2 CH3 CH2 CH3 -S-S-S-S- -S -S - VL VH 1

C CH H 1 VH VL CL S-S variablo un Variabl daa ir unikla katrai antivielai. Konstant daa ir

diezgan uniforma un ir identiska vienas klases antivielm. Katrai vieglajai dei ir 1 variablais (VL) un 1 konstantais (CL) domni Katrai smagajai dei ir 1 variablais (VH) un 3 vai 4 konstantie (CH) domni. Ig struktra Pastv 2 veidu viegls des :

Cilvkam abas des tiek ldzvrtgi izmantotas. Pelm domin de. Vistm domin de. Vienai antivielai abas viegls des ir identiskas vai Ig struktra Pastv 5 veidu smags des :

nosaka antivielu klases (izotipus) IgM IgD IgG IgE IgA Ig klases Antivielu klase Subklases Funkcijas IgA

2 Atrodas gotds, elpceos, urnizvadkanl, siekals, asars un mtes pien. IgE 1 Saista alergnus un stimul histamna izdalanos no bazofliem. Ir iesaistta alerisks reakcijs. Pasarg no paraztiskiem trpiem. IgD 1

Funkcion k antigna receptors uz Bnu virsmas. IgM 1 Ekspresta k uz B-nu virsmas t ar sekrett form. Likvid patognus humorls imunittes skuma stadij. IgG 4 Veic galveno imunitti pret patogniem. Vieng antiviela, kas spj rsot placentu un dot embrijam pasvo imunitti. Cilvka imunoglobulnu gnus

kod 3 saisttas gnu grupas viegls des gni 2. hromosom 1820kb BCR Smags des gni 14. hromosom 1250kb viegls des gni 22. hromosom

1050kb Cilvka TCR gnus TCR 620 kb 1000kb des gni 7. hromosom 200 kb Ir 4 TCR des,

bet tikai trs gnu lokusi, jo lokuss ir ieks lokus. BCR (Ig) des TCR des kod V variablais J savienojuma C konstantais gnu klsteri

D dadbas (variablo) JL (savienojuma, joining) Konstantais rajons (CL) CL gnu segmentu CH2 CH3 Tiek kodts ar 2 dadiem gnu klasteriem 1

CL -S S - CH VL Variablais rajons (VL) VL Smag de VH

Viegl de Variablais rajons (VH) Tiek kodts ar 3 dadiem gnu klasteriem VH (variablo) JH (savienojuma, Joining) DH (dadbas, Diversity) Konstantais rajons (CH) CH gnu segmentu Ldzga Ig smagai dei Ig vieglai dei

vai de vai de Variablais rajons (V) Tiek kodts ar 3 dadiem gnu klasteriem V J D Konstantais rajons (C) C Variablais rajons (V)

Tiek kodts ar 2 dadiem gnu klasteriem V J Konstantais rajons (C) C V, J un D un C gnu segmentu skaits un to organizcija vari starp dadiem Ig lokusiem dadm dzvnieku sugm Kodjoo gnu segmenti ir atdalti ar nekodjoiem segmentiem. ie nekodjoie segmenti spl svargu lomu gnu rekombincij un ekspresij. viegls des gni V1

V2 V36 V1 V2 V40 Satur tikai vienu C gnu J1-5 C signlsekvence (leader)

Klasteri no 5 J (joining) gniem Lielo klasteri no 76 V gnu segmentiem 36 40 no V gniem katr grup ir nefunkcionli (sekvenc ir kdas, kas neauj veikt gna transkripciju vai translciju). Preczs funkcionlo V gnu skaits bs atirgs katram indivdam. viegls des gni V1 V2 V70

C1 J1 C2 J2 C3 J3 C4 J4 C6 C5

J5 J6 Satur 7 C gnus Katram C gnam ir savs J (joining) gns 3 no 7 C-J klasteriem ir pseidogni (satur STOP kodonus vai delcijas, kas neauj gnam ekspresties) Lielo klasteri no 70 V gnu segmentiem 30 35 Vgni r pseidogni C7 J7

Smags (H) des gni V1 V2 V130 D J 1-35 1- 6 C C C3 C1 C1 C C2

C2 C4 Atirb no vieglajm dm, nk klt papildus D (diversity) rajons, kas atrodas starp V un J klasteriem. Sastv no 3 gnu klasteriem : V, D un J. Ir aptuveni 130 VH gni, no kuriem tikai 45 ir funkcionli Smags (H) des gni V1 V2 V129

Satur D J 1-35 1- 6 C C C3 C1 C1 C C2 C2 C4 9 funkcionlus CH gnus: un .

Kod Ig smags des dadas klases un subklases IgM IgD IgG1-4 IgA1-2 IgE Smags (H) des gni V1 V2 V129

D J 1-35 1- 6 C C C3 C1 C1 C C2 C2 C4 Katrs CH gns sastv no 5 vai 6 eksoniem. Kod Ig smags des konstanto dau

nas membrnai piesaisttiem Ig kod transmembrnas un citoplazmas domnus. TCR gnu lokusa struktra TCR (+), un u gni atrodas 3 atsevios lokusos. Katram TCR lokusam ir V, J, un C segmenti TCR un lokusiem papildus ir D segments Katram TCR C gnam ir sava J segmentu grupa Katrs C gns sastv no 4 eksoniem, kuri kod TCR ekstracelulro rajonu, so ees, transmembrnas un citoplazmisko rajonus. BCR gnu prkrtoans

notiek kaulu smadzens ir neatkarga no antigna Prkrtoans rezultt nejaui izveltie V, (D), un J gnu segmenti tiek savienoti kop. Tpc o procesu sauc ar par V(D)J rekombinciju. K tiek veidotas imunoglobulnu viegls un smags des? Pirmkrt, vieglajai vai smagajai dei tiek izveidots variablais domns. Variablais domns tiek izveidots gnu somatisks rekombincijas proces, kuru ar sauc par gnu prkrtoanos.

Pc variabl domna izveidoans, pie t tiek pievienots konstantais domns. Viegls des veidoans V1 V2 V40 C J C 1 2 345 V40

V- J rekombincija 1 2 V2 V1 J J C C 3 45 C prkrtot DNS V1

3 45 J V1 C 3 45 RNS splaisings V1 Endoplazmatiskais tkls C mRNA

J3 Signlsekvences eksons kod translt protena 20-30 aminoskbes N-gal. s aminoskbes veido signlpeptdu. Signlpeptds translcijas laik virza polipeptda di uz endoplazmatisko tklu. Signlpeptds tiek atelts no polipeptda N-gala endosoms. Smags (H) des veidoans V1 V2 V129 D J 1-35

1- 6 C C C3 C1 C1 C2 C4 1 2 J 3 D D-J rekombincija: D3 V1 V2

V129 C C2 D J 1-3 4 56 J4 C V1 V2

V129 D DJ J prkrtot DNS 12 56 C V1 V2 V129 D DJ J 12 56

V-DJ rekombincija: V129 V2 V1 D V1 C DJ J D3J4 C

56 V1 DJ J prkrtot DNS 56 C V1 DJ J C 56 RNS procesana

V1 DJ C mRNS Endoplazmatiskais tkls Ig viegl de tiek savienota ar Ig smago di endoplasmatisk tkl. Prkrtoti imunoglobulna gni Ig viegls des ( vai ) V rajonu kod V un J gnu segmenti. Ig smags des V rajonu kod V, D, J gnu segmenti. Ig viegls des C rajonu kod 1 C eksons. Ig smags des C rajonu kod 5-6 eksoni. Prkrtoti TCR gni

Ig un TCR gnu rekombincijas 1.rekombincija 1.rekombincija D + J = DJ 2.rekombincija V + DJ = VDJ VDJ + C = VDJC V + J = VJ VJ + C = VJC BCR V(D)J rekombincijai ir nepiecieami:

V1 V2 V36 V1 Imunoglobulnu gni Rekombincijas SignlSekvences (RSS) Rekombinciju Aktivjoie Gni RAG1 RAG2

V40 J1-5 C Rekombincijas signlsekvences (RSSs) 12 bp V1 CACAGTG ACAAAAACC nanomrs heptamrs 23 bp ACAAAAACC

V1 CACAGTG RSS sastv no konservatva heptamra preczi 12 vai 23 nukleotdu variabl speisera konservatva AT-bagta nonamra RSS atrodas blakus katram Ig vai TCR gna segmentam V(D)J rekombincijas mehnisms Rekombincijas signlsekvences (RSSs) RSS sastv no konservatva heptamra preczi 12 vai 23 nukleotdu variablo speiseri konservatvu AT-bagtu nonamru posmu V(D)J

rekombinze Tiek aizvkta no hromosomas Saglabjs hromosom Ar speisera paldzbu 2 heptamri tiek novietoti pozcij, kura kst pieejama Rag-1 un Rag-2 enzmiem. 50% no rekombincijas Ig lokus Lielka daa no Ig rekombincijas V(D)J rekombincijas mehnisms 12/23 likums

Rekombincija starp diviem gnu segmentiem notiek tikai td gadjum, ja viena gna gal atrodas 12 nukleotdu speiseris, bet otr gna gal atrodas 23 nukleotdu speiseris. Ig smag d abiem V un J gnu segmentiem galos atrodas 23 nukleotdu speiseri. V un J gnu segmenti nevar sav starp rekombinties. D gnu segmentiem abos galos atrodas 12 nukleotdu speiseri. Pirm notiek D-J rekombincija, kurai seko V-DJ rekombincija. RAG1 RAG2 RAG proteni V(D)J rekombinze = Recombination Activating Gene RAG 1 un RAG 2 ir kodola proteni Limfoct ir up 1000 kopiju RAG protenu RAGi ir vitli svargi organismam Pele, kurai ir izslgti RAG1 un RAG2 nespj product Ig un veidot nobrieduos B un T limfoctus.

Cilvkam mutcijas RAG proten izraisa akto imnsistmas nepietiekambu (Omenn sindromu), kura ir letla, ja netiek prstdtas kaulu smadzenes. e DNS RAG1 1040aa ZnA NBD E3 ubikvitna ligze Mijiedarbba ar histonu 3 RAG2 Core region Nonamra

piesaistes domns ZnB Piesaista heptamru Mijiedarbba ar RAG2 527aa Core region PHD Svargs DNS elanai Pastiprina DNS piesaisti Zn- Cinka pirksta rajons Piesaista trimetiltu histonu (H3K4me3)

Pastiprina RAG kataltisko aktivitti PHD- augu homeodomns RAG1 RAG1 spl lomu piesaist pie RSS un DNS elan. RAG2 RAG2 mijiedarbojs ar RAG1, pastiprina RSS piesaistes specifiskumu un afinitti, ir nepiecieams DNS elanai. Nav DNS piesaistes aktivittes. PHD domns pastiprina RAG kompleksa kataltisko aktivitti un novirza RAG2 uz aktv hromatna rajoniem. RAG RAG atkarg fze

RAG J V RAG1/RAG2 veido tetramru V J V J V J V J V J

DNS-atkarg protena kinze ir dubultpavediena DNS laboanas enzms. DNS-PK fosforil un aktiv endonuklezi Artemis, kura atver cilpas. nehomolog DNS galu savienoanas fze V(D)J rekombincija V(D)J rekombincija tiek iedalta 4 etapos: 1. 2 nejaui atlastie gnu segmenti un to RSS tiek pietuvinti viens otram. 2. V(D)J rekombinze veido prrvumus RSS un gna sekvences savienojuma viet. 3. Prrvumu vietas tiek modifictas. Tajs tiek pievienoti vai noemti nukleotdi. 4. Prrautie kodjoie gali tiek saligti.

V(D)J rekombincijas inicicija tiek regulta 3 dados lmeos. RAG protenu ekspresija augst lmen tiek palaista tikai limfocta agrkajs attstbas stadijs. Tas nodroina to, ka rekombincija nenotiek cits ns. RAG protenu spja uzskt rekombinciju ir atkarga no RSS pieejambas hromatn. Rekombincija tiek regulta ar Ig lokusa pozciju un 3D arhitektru kodol. Hromosomas kondenscija un looping auj rekombint gnus, kas atrodas tlu viens no otra. Rekombincijas rezultt tiek deletts vai invertts hromosomas DNS segments, kas var bt no pris simtiem ldz dau miljonu bp. BCR (Ig) gnu ekspresijas secba (alu izslgana) Smags (H) des gnu prkrtoans

D-J rekombincija abs hromosoms V-DJ rekombincija pirmaj hromosom V-DJ rekombincija otraj hromosom B-nas apoptoze Viegls (L) des gnu prkrtoans viegls des gnu prkrtoans 1.hromosom Gnu prkrtoans tiek prtraukta

na ekspres : IgM viegls des gnu prkrtoans 2.hromosom na ekspres viegls des gnu prkrtoans 1.hromosom viegls des gnu prkrtoans 2.hromosom IgM B-nas apoptoze TCR gnu ekspresijas secba

un des prkrtojs gandrz vienlaicgi ja veiksmgi tad prkrtojs de ja veiksmgi tad prtrauc prkrtoanos un izveidojs TCR ja vai NEveiksmgi tad turpina prkrtoties de un iesk de. ja veiksmgi tad izveidojs TCR Dareiz de var prkrtoties abs hromosoms. K veidojs Ig dadba? Cilvka organisms spj product vairk nek 1012 dadu Ig molekulu. 1012

>> 20-30000 K cilvks spj product vairk Ig (protenu) nek gnu skaits vis genom? K veidojs antivielu dadba? Kombinator dadba (V-(D)-J rekombincija) Viegls un smags des kombinator asocicija Savienojuma dadba (junctional diversity) Somatisks hipermutcijas Kombinator dadba 1. Liels V, J un D gnu skaits

V1 V2 V129 D J 1-35 1- 6 C C C3 C1 C1 2. Dadba tiek palielinta ar V-J un V-D-J rekombinciju.

C C2 C2 C4 Kombinator dadba 2.3 X 107 Specifisks antivielas VH 27300 VL 870 380 V 76

490 J 5 V 130 V 70 J 7 D 35

J 6 Savienojuma dadba V un J vai V, D un J gnu segmentu savienoana veidojot eksonu nav precza. Nukleotdu pievienoana vai deletana Palielins dadba Ig 3.hipervariablaj cilp Savienojuma dadbas mehnisms Savienojuma dadbas mehnisms Terminl dezoksinukleotdil transferze (TdT) Ig un TCR dadba

TCR gnu rekombincijas mehnisms ir ldzgs BCR (Ig) gnu rekombincijai V(D)J rekombincijas sistma darbojs abs T un B ns Izmanto tos paus RAG1 un RAG2 enzmus bet B-ns notiek tikai Ig gnu rekombincija T-ns notiek tikai TCR gnu rekombincija pateicoties dadm rekombincijas regulcijas sistmm

Recently Viewed Presentations

  • MATS Report on CCLV Activities

    MATS Report on CCLV Activities

    CCLV Workshop for teachers of homiletics. June 24-25, 2013. Notre Dame. 2012 Ordination Survey. ... Glossary: Definition of Terms. Handbook on Seminary Admissions. First chapter on the use of psychology in the admissions process under review.
  • text

    text

    Issue price is 80, redemption value of 100. What is the impact on Table 3? GFS-course Ch. 14.3. 26/11/2014. GFS-course Ch. 14.3, table 3. Treasury paper issued below par, redeemed within a year's time. Deep discount and zero coupon bonds...
  • Introduction - Brown University

    Introduction - Brown University

    [0 -1/4 0; -1/4 1 -1/4; 0 -1/4 0] [0 -1 1] * a) G = D * B b) A = B * C c) F = D * E d) I = D * D * Magnitude encodes...
  • Section 3.2 - Murrieta Valley Unified School District

    Section 3.2 - Murrieta Valley Unified School District

    In this section, we will obtain derivative formulas for logarithmic functions, and we will explain why the natural logarithm function is preferred over logarithms with other bases in Calculus. There is a proof using the definition of the derivative of...
  • How to Use EV3Lessons By Sanjay and Arvind

    How to Use EV3Lessons By Sanjay and Arvind

    Beyond: These lessons are for students who have completed all our other lessons and interested in learning about third-party sensors and using the EV3 with other platforms such as the Raspberry Pi. Beginner Lessons are designed to be done in...
  • Writing Equations with Slope and a Point

    Writing Equations with Slope and a Point

    At an altitude of 8000 ft, water boils at 197.6℉ and at an altitude of 4500 ft water boils at 203.9℉. Write the equation in slope intercept form giving the boiling point of water in terms of altitude in feet....
  • Erosion at Barton on sea - Geography

    Erosion at Barton on sea - Geography

    Sub-Aerial Processes(CLIFF/coast FACE!!) Land-based processes (ie: weather) which ERODE a coastline through the decay and disintegration of rock - these processes affect the face of the rock
  • Preventing CAUTIs in the ICU Setting

    Preventing CAUTIs in the ICU Setting

    Lo E, Nicolle LE, Coffin SE, et al. Strategies to prevent catheter-associated urinary tract infections in acute care hospitals: 2014 update. Infect Control HospEpidemiol. 2014 May;35(5):464-79. PMID: 24709715. Gould CD, Umscheid CA, Agarwal RK, et al. Guideline for Prevention of...